Lord Shiva

pāṇinīya śikṣā

(Paniniya Shiksha in English (IAST))

Panini

Paniniya Shiksha is a foundational Vedanga text attributed to the great grammarian Panini. It serves as a guide for the precise pronunciation of Vedic sounds, invoking Lord Shiva as the source of the fourteen Maheshvara Sutras. Beyond linguistic mastery, the text holds profound spiritual significance as it aligns human speech with cosmic vibrations. Chanting these verses helps practitioners refine their faculty of speech, achieve clarity in Vedic recitation, and gain the blessings of Lord Shiva for intellectual illumination and linguistic excellence, ultimately leading to a harmonious alignment with the rhythmic order of the Vedas.

atha śikṣāṃ pravakṣyāmi pāṇinīyaṃ mataṃ yathā |

śāstrānupūrvaṃ tadvidyādyathoktaṃ lokavedayoḥ || 1||
prasiddhamapi śabdārthamavijñātamabuddhibhiḥ |
punarvyaktīkariṣyāmi vāca uccāraṇe vidhim || 2||
triṣaṣṭiścatuḥṣaṣṭirvā varṇāḥ śambhumate matāḥ |
prākṛte saṃskṛte cāpi svayaṃ proktāḥ svayambhuvā || 3||
svarāviṃśatirekaśca sparśānāṃ pañcaviṃśatiḥ |
yādayaśca smṛtā hyaṣṭau catvāraśca yamāḥ smṛtāḥ || 4||
anusvāro visargaśca ka pau cāpi parāśritau |
duspṛṣṭaśceti vijñeyo ḹkāraḥ pluta eva ca || 5||
ātmā buddhyā sametyārthānmanoyuṅkte vivakṣayā |
manaḥ kāyāgnimāhanti sa prerayati mārutam || 6||
mārustūrasicaranmandraṃ janayati svaram |
prātaḥsavanayogaṃ taṃ chandogāyatramāśritam || 7||
kaṇṭhemādhyandinayugaṃ madhyamaṃ traiṣṭubhānugam |
tāraṃ tārtīyasavanaṃ śīrṣaṇyaṃ jāgatānugatam || 8||
sodīrṇo mūrdhnyabhihatovakramāpadya mārutaḥ |
varṇāñjanayateteṣāṃ vibhāgaḥ pañcadhā smṛtaḥ || 9||
svarataḥ kālataḥ sthānāt prayatnānupradānataḥ |
iti varṇavidaḥ prāhurnipuṇaṃ tannibodhata || 10||
udāttaścānudāttaśca svaritaśca svarāstrayaḥ |
hrasvo dīrghaḥ pluta iti kālato niyamā aci || 11||
udātte niṣādagāndhārāvanudātta ṛṣabhadhaivatau |
svaritaprabhavā hyete ṣaḍjamadhyamapañcamāḥ || 12||
aṣṭausthānāni varṇānāmuraḥ kaṇṭhaḥ śirastathā |
jihvāmūlaṃ ca dantāśca nāsikoṣṭhauca tālu ca || 13||
obhāvaśca vivṛttiśca śaṣasā repha eva ca |
jihvāmūlamupadhmā ca gatiraṣṭavidhoṣmaṇaḥ || 14||
yadyobhāvaprasandhānamukārādi paraṃ padam |
svarāntaṃ tādṛśaṃ vidyādyadanyadvyaktamūṣmaṇaḥ || 15||
hakāraṃ pañcamairyuktamantaḥsthābhiśca saṃyutam |
urasyaṃ taṃ vijānīyātkaṇṭhyamāhurasaṃyutam || 16||
kaṇṭhyāvahāvicuyaśāstālavyā oṣṭhajāvupū |
syurmūrdhanyā ṛṭuraṣā dantyā ḷtulasāḥ smṛtāḥ || 17||
jihvāmūle tu kuḥ prokto dantyoṣṭhyo vaḥ smṛto budhaiḥ |
eai tu kaṇṭhatālavyā oau kaṇṭhoṣṭhajau smṛtau || 18||
ardhamātrā tu kaṇṭhyasya ekāraikārayorbhavet |
okāraukārayormātrā tayorvivṛtasaṃvṛtam || 19||
saṃvṛtaṃ mātrikaṃ jñeyaṃ vivṛtaṃ tu dvimātrikam |
ghoṣā vā saṃvṛtāḥ sarve aghoṣā vivṛtāḥ smṛtāḥ || 20||
svarāṇāmūṣmaṇāṃ caiva vivṛtaṃ karaṇaṃ smṛtam |
tebhyo'pi vivṛtāveṅau tābhyāmaicau tathaiva ca || 21||
anusvārayamānāṃ ca nāsikā sthānamucyate |
ayogavāhā vijñeyā āśrayasthānabhāginaḥ || 22||
alābuvīṇānirghoṣo dantyamūlyasvarānugaḥ |
anusvārastu kartavyo nityaṃ hroḥ śaṣaseṣu ca || 23||
anusvāre vivṛttyāṃ tu virāme cākṣaradvaye |
dviroṣṭhyau tu vigṛhṇīyādyatrokāravakārayoḥ || 24||
vyāghrī yathā haretputrāndaṃṣṭrābhyāṃ na ca pīḍayet |
bhītā patanabhedābhyāṃ tadvadvarṇānprayojayet || 25||
yathā saurāṣṭrikā nārī takra~ ityabhibhāṣate |
evaṃ raṅgāḥ prayoktavyāḥ khe arā~ iva khedayā || 26||
raṅgavarṇaṃ prayuñjīranno grasetpūrvamakṣaram |
dīrghasvaraṃ prayuñjīyātpaścānnāsikyamācaret || 27||
hṛdaye caikamātrastvarddhamātrastu mūrddhani |
nāsikāyāṃ tathārddhaṃ ca raṅgasyaivaṃ dvimātratā || 28||
hṛdayādutkare tiṣṭhankāṃsyena samanusvaran |
mārdavaṃ ca dvimātraṃ ca jaghanvā~ iti nidarśanam || 29||
madhye tu kampayetkampamubhau pārśvau samau bhavet |
saraṅgaṃ kampayetkampaṃ rathīveti nidarśanam || 30||
evaṃ varṇāḥ prayoktavyā nāvyaktā na ca pīḍitāḥ |
samyagvarṇaprayogeṇa brahmaloke mahīyate || 31||
gītī śīghrī śiraḥkampī tathā likhitapāṭhakaḥ |
anarthajño'lpakaṇṭhaśca ṣaḍete pāṭhakādhamāḥ || 32||
mādhuryamakṣaravyaktiḥ padacchedastu susvaraḥ |
dhairyaṃ layasamarthaṃ ca ṣaḍete pāṭhakā guṇāḥ || 33||
śaṅkitaṃ bhītimudghṛṣṭamavyaktamanunāsikam |
kākasvaraṃ śirasigaṃ tathā sthānavivajirtam || 34||
upāṃśudaṣṭaṃ tvaritaṃ nirastaṃ vilambitaṃ gadgaditaṃ pragītam |
niṣpīḍitaṃ grastapadākṣaraṃ ca vadenna dīnaṃ na tu sānunāsyam || 35||
prātaḥ paṭhennityamuraḥsthitena svareṇa śārdūlarutopamena |
madhyandine kaṇṭhagatena caiva cakrāhvasaṅkūjitasannibhena || 36||
tāraṃ tu vidyātsavanaṃ tṛtīyaṃ śirogataṃ tacca sadā prayojyam |
mayūrahaṃsānyabhṛtasvarāṇāṃ tulyena nādena śiraḥsthitena || 37||
aco'spṛṣṭā yaṇastvīṣannemaspṛṣṭāḥ śalaḥ smṛtāḥ |
śeṣāḥ spṛṣṭā halaḥ proktā nibodhānupradānataḥ || 38||
ñamonunāsikā na hrau nādino hajhaṣaḥ smṛtāḥ |
īṣannādā yaṇo jaśaḥ śvāsinastu khaphādayaḥ || 39||
īṣacchvāsāṃścaro vidyādgordhāmaitatpracakṣate |
dākṣīputrapāṇininā yenedaṃ vyāpitaṃ bhuvi || 40||
chandaḥ pādau tu vedasya hastau kalpo'tha paṭhyate |
jyotiṣāmayanaṃ cakṣurniruktaṃ śrotramucyate || 41||
śikṣā ghrāṇaṃ tu vedasya mukhaṃ vyākaraṇaṃ smṛtam |
tasmātsāṅgamadhītyaiva brahmaloke mahīyate || 42||
udāttamākhyāti vṛṣo'ṅgulīnāṃ pradeśinīmūlaniviṣṭamūrdhā |
upāntamadhye svaritaṃ drutaṃ ca kaniṣṭhakāyāmanudāttameva || 43||
udāttaṃ pradeśinīṃ vidyātpracayaṃ madhyato'ṅgulim |
nihataṃ tu kaniṣṭhikyāṃ svaritopakaniṣṭhikām || 44||
antodāttamādyudāttamudāttamanudāttaṃ nīcasvaritam |
madhyodāttaṃ svaritaṃ dvyudāttaṃ tryudāttamiti navapadaśayyā || 45||
agniḥ somaḥ pra vo vīryaṃ haviṣāṃ svarbṛhaspatirindrābṛhaspatī |
agnirityantodāttaṃ soma ityādyudāttam |
pretyudāttaṃ va ityanudāttaṃ vīryaṃ nīcasvaritam || 46||
haviṣāṃ madhyodāttaṃ svariti svaritam |
bṛhaspatiriti dvyudāttamindrābṛhaspatī iti tryudāttam || 47||
anudātto hṛdi jñeyo mūrdhnyudātta udāhṛtaḥ |
svaritaḥ karṇamūlīyaḥ sarvāsye pracayaḥ smṛtaḥ || 48||
cāṣastu vadate mātrāṃ dvimātraṃ caiva vāyasaḥ |
śikhī rauti trimātraṃ tu nakulastvardhamātrakam || 49||
kutīrthādāgataṃ dagdhamapavarṇaṃ ca bhakṣitam |
na tasya pāṭhe mokṣo'sti pāpāheriva kilbiṣāt || 50||
sutīrthādagataṃ vyaktaṃ svāmnāyyaṃ suvyavasthitam |
susvareṇa suvaktreṇa prayuktaṃ brahma rājate || 51||
mantro hīnaḥ svarato varṇato vā mithyāprayukto na tamarthamāha |
sa vāgvajro yajamānaṃ hinasti yathendraśatruḥ svarato'parādhāt ||
anakṣaraṃ hatāyuṣyaṃ visvaraṃ vyādhipīḍitam |
akṣatā śastrarūpeṇa vajraṃ patati mastake || 53||
hastahīnaṃ tu yo'dhīte svaravarṇavivarjitam |
ṛgyajuḥsāmabhirdagdho viyonimadhigacchati || 54||
hastena vedaṃ yo'dhīte svaravarṇarthasaṃyutam |
ṛgyajuḥsāmabhiḥ pūto brahmaloke mahīyate || 55||
śaṅkaraḥ śāṅkarīṃ prādāddākṣīputrāya dhīmate |
vāṅmayebhyaḥ samāhṛtya devīṃ vācamiti sthitiḥ || 56||
yenākṣarasamāmnāyamadhigamya maheśvarāt |
kṛtsnaṃ vyākaraṇaṃ proktaṃ tasmai pāṇinaye namaḥ || 57||
yena dhautā giraḥ puṃsāṃ vimalaiḥ śabdavāribhiḥ |
tamaścājñānajaṃ bhinnaṃ tasmai pāṇinaye namaḥ || 58||
ajñānāndhasya lokasya jñānāñjanaśalākayā |
cakṣurunmīlitaṃ yena tasmai pāṇinaye namaḥ || 59||
trinayanamabhimukhaniḥsṛtāmimāṃ ya iha paṭhetprayataśca sadā dvijaḥ |
sa bhavati dhanadhānyapaśuputrakīrtimān atulaṃ ca sukhaṃ samaśnute divīti divīti || 60||
|| iti vedāṅganāsikā athavā pāṇinīyaśikṣā samāptā ||

Explore More