Lord Vishnu

dhruva stutiḥ

(Dhruva Stuti in English (IAST))

From Vishnu Purana

Found in the Vishnu Purana, this profound stotra is the prayer offered by the young prince Dhruva to Lord Vishnu after receiving divine vision through intense penance. The hymn celebrates the omnipresence of the Supreme Being, describing Him as the source of all elements and the transcendental consciousness beyond material nature. It is highly revered for its philosophical depth and poetic majesty. Chanting this stuti is believed to grant immense mental clarity, unwavering devotion, and spiritual steadfastness, helping the seeker overcome worldly obstacles and attain the grace of the Supreme Lord, just as Dhruva attained the eternal pole star.

(viṣṇupurāṇāntargatā; mukhya stuti ślokāḥ 51-74)
dhruva uvāca|
bhūmirāpo'nalo vāyuḥ khaṃ mano buddhireva ca |
bhūtādirādiprakṛtiryasya rūpaṃ nato'smi tam || 51 ||
śuddhaḥ sūkṣmo'khilavyāpī pradhānātparataḥ pumān |
yasya rūpaṃ namastasmai puruṣāya guṇāśine || 52 ||
bhūrādīnāṃ samastānāṃ gandhādīnāṃ ca śāśvataḥ |
buddhyādīnāṃ pradhānasya puruṣasya ca yaḥ paraḥ || 53 ||
taṃ brahmabhūtamātmānamaśeṣajagataḥ patim |
prapadye śaraṇaṃ śuddhaṃ tvadrūpaṃ parameśvara || 54 ||
bṛhattvādbṛṃhaṇatvācca yadrūpaṃ brahmasañjñitam |
tasmai namaste sarvātmanyogicintyāvikāriṇe || 55 ||
sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt |
sarvavyāpī bhuvaḥ sparśādatyatiṣṭhaddaśāṅgulam || 56 ||
yadbhūtaṃ yacca vai bhavyaṃ puruṣottama tadbhavān |
tvatto virāṭ svarāṭ samrāṭ tvattaścāpyadhipūruṣaḥ || 57 ||
atyaricyata so'dhaśca tiryagūrdhvaṃ ca vai bhuvaḥ |
tvatto viśvamidaṃ jātaṃ tvatto bhūtabhaviṣyatī || 58 ||
tvadrūpadhāriṇaścāntaḥ sarvabhūtamidaṃ jagat |
tvatto yajñaḥ sarvahutaḥ pṛṣadājyaṃ paśurdvidhā || 59 ||
tvatta ṛco'tha sāmāni tvattaśchandāṃsi jajñire |
tvatto yajūṃṣyajāyanta tvatto'śvāścaikato dataḥ || 60 ||
gāvastvattaḥ samudbhūtāstvatto'jā avayo mṛgāḥ |
tvanmukhādbrāhmaṇāstvatto bāhoḥ kṣatramajāyata || 61 ||
vaiśyāstavorujāḥ śūdrāstava padbhyāṃ samudgatāḥ |
akṣṇoḥ sūryo'nilaḥ prāṇāccandramā manasastava || 62 ||
prāṇo'ntaḥsuṣirājjāto mukhādagnirajāyata |
nābhito gaganaṃ dyauśca śirasaḥ samavartata || 63 ||
diśaḥ śrotrātkṣitiḥ padbhyāṃ tvattaḥ sarvamabhūdidam || 64 ||
nyagrodhaḥ sumahānalpe yathā bīje vyavasthitaḥ |
saṃyame viśvamakhilaṃ bījabhūte tathā tvayi || 65 ||
bījādaṅkurasambhūto nyagrodhaḥ sa samucchritaḥ |
vistāraṃ ca yathā yāti tvattaḥ sṛṣṭau tathā jagat || 66 ||
yathā hi kadalī nānyā tvakpatrādapi dṛśyate |
evaṃ viśvasya nānyastvaṃ tvatsthāyīśvara dṛśyate || 67 ||
hlādinī sandhinī saṃvittvayyekā sarvasaṃsthitau |
hlādatāpakarī miśrā tvayi no guṇavarjite || 68 ||
pṛthagbhūtaikabhūtāya bhūtabhūtāya te namaḥ |
prabhūtabhūtabhūtāya tubhyaṃ bhūtātmane namaḥ || 69 ||
vyaktaṃ pradhānapuruṣau virāṭ samrāṭ svarāṭ tathā |
vibhāvyate'ntaḥkaraṇe puruṣeṣvakṣayo bhavān || 70 ||
sarvasmin sarvabhūtastvaṃ sarvaḥ sarvasvarūpadhṛk |
sarvaṃ tvattastataśca tvaṃ namaḥ sarvātmane'stu te || 71 ||
sarvātmako'si sarveśa sarvabhūtasthito yataḥ |
kathayāmi tataḥ kiṃ te sarvaṃ vetsi hṛdi sthitam || 72 ||
sarvātmansarvabhūteśa sarvasattvasamudbhava |
sarvabhūto bhavānvetti sarvasattvamanoratham || 73 ||
yo me manoratho nātha saphalaḥ sa tvayā kṛtaḥ |
tapaśca taptaṃ saphalaṃ yaddṛṣṭo'si jagatpate || 74 ||

Explore More