Lord Krishna

śrīmadbhagavadgītā mūlam - trayodaśo'dhyāyaḥ

(Shrimad Bhagavad Gita - Chapter 13 in English (IAST))

From Mahabharata

The thirteenth chapter of the Bhagavad Gita, titled Kshetra-Kshetrajna Vibhaga Yoga, features a profound dialogue between Lord Krishna and Arjuna. It explores the metaphysical distinction between the physical body, known as the field, and the conscious soul, known as the knower of the field. By contemplating these verses, seekers gain clarity on the nature of existence, detachment, and the relationship between the individual self and the Supreme Divine. Chanting or studying this chapter fosters spiritual wisdom, aids in controlling the senses, and directs the mind toward the ultimate realization of the eternal, unchanging truth within all living beings.

oṃ śrī paramātmane namaḥ

atha trayodaśo'dhyāyaḥ |

kṣetrakṣetrajñavibhāgayogaḥ śrībhagavānuvāca

idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetramityabhidhīyate |
etadyo vetti taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ || 1 ||
kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata |
kṣetrakṣetrajñayorjñānaṃ yattajjñānaṃ mataṃ mama || 2 ||
tatkṣetraṃ yacca yādṛkca yadvikāri yataśca yat |
sa ca yo yatprabhāvaśca tatsamāsena me śṛṇu || 3 ||
ṛṣibhirbahudhā gītaṃ chandobhirvividhaiḥ pṛthak |
brahmasūtrapadaiścaiva hetumadbhirviniścitaiḥ || 4 ||
mahābhūtānyahaṅkāro buddhiravyaktameva ca |
indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca cendriyagocarāḥ || 5 ||
icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṅghātaścetanā dhṛtiḥ |
etatkṣetraṃ samāsena savikāramudāhṛtam || 6 ||
amānitvamadambhitvamahiṃsā kṣāntirārjavam |
ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyamātmavinigrahaḥ || 7 ||
indriyārtheṣu vairāgyamanahaṅkāra eva ca |
janma-mṛtyu-jarā-vyādhi-duḥkhadoṣānudarśanam || 8 ||
asaktiranabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu |
nityaṃ ca samacittatva-miṣṭāniṣṭopapattiṣu || 9 ||
mayi cānanyayogena bhaktiravyabhicāriṇī |
viviktadeśasevitva-maratirjanasaṃsadi || 10 ||
adhyātmajñānanityatvaṃ tattvajñānārthadarśanam |
etajjñānamiti proktamajñānaṃ yadato'nyathā || 11 ||
jñeyaṃ yattatpravakṣyāmi yajjñātvāmṛtamaśnute |
anādimatparaṃ brahma na sattannāsaducyate || 12 ||
sarvataḥpāṇipādaṃ tatsarvato'kṣiśiromukham |
sarvataḥśrutimalloke sarvamāvṛtya tiṣṭhati || 13 ||
sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam |
asaktaṃ sarvabhṛccaiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca || 14 ||
bahirantaśca bhūtānāmacaraṃ carameva ca |
sūkṣmatvāttadavijñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike ca tat || 15 ||
avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktamiva ca sthitam |
bhūtabhartṛ ca tajjñeyaṃ grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca || 16 ||
jyotiṣāmapi tajjyotistamasaḥ paramucyate |
jñānaṃ jñeyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya viṣṭhitam || 17 ||
iti kṣetraṃ tathā jñānaṃ jñeyaṃ coktaṃ samāsataḥ |
madbhakta etadvijñāya madbhāvāyopapadyate || 18 ||
prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhyanādi ubhāvapi |
vikārāṃśca guṇāṃścaiva viddhi prakṛtisambhavān || 19 ||
kāryakāraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtirucyate |
puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve heturucyate || 20 ||
puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijānguṇān |
kāraṇaṃ guṇasaṅgo'sya sadasadyonijanmasu || 21 ||
upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ |
paramātmeti cāpyukto dehe'sminpuruṣaḥ paraḥ || 22 ||
ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha |
sarvathā vartamāno'pi na sa bhūyo'bhijāyate || 23 ||
dhyānenātmani paśyanti kecidātmānamātmanā |
anye sāṅkhyena yogena karmayogena cāpare || 24 ||
anye tvevamajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate |
te'pi cātitarantyeva mṛtyuṃ śrutiparāyaṇāḥ || 25 ||
yāvatsañjāyate kiñcitsattvaṃ sthāvarajaṅgamam |
kṣetrakṣetrajñasaṃyogāttadviddhi bharatarṣabha || 26 ||
samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram |
vinaśyatsvavinaśyantaṃ yaḥ paśyati sa paśyati || 27 ||
samaṃ paśyanhi sarvatra samavasthitamīśvaram |
na hinastyātmanātmānaṃ tato yāti parāṃ gatim || 28 ||
prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ |
yaḥ paśyati tathātmānamakartāraṃ sa paśyati || 29 ||
yadā bhūtapṛthagbhāva-mekasthamanupaśyati |
tata eva ca vistāraṃ brahma sampadyate tadā || 30 ||
anāditvānnirguṇatvā-tparamātmāyamavyayaḥ |
śarīrastho'pi kaunteya na karoti na lipyate || 31 ||
yathā sarvagataṃ saukṣmyādākāśaṃ nopalipyate |
sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate || 32 ||
yathā prakāśayatyekaḥ kṛtsnaṃ lokamimaṃ raviḥ |
kṣetraṃ kṣetrī tathā kṛtsnaṃ prakāśayati bhārata || 33 ||
kṣetrakṣetrajñayo-revamantaraṃ jñānacakṣuṣā |
bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye viduryānti te param || 34 ||
oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre
śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde kṣetrakṣetrajñavibhāgayogo nāma trayodaśo'dhyāyaḥ ||13 ||

Explore More